Īstermiņa skolotāju darba vizīte, BEDRIYE BILEYDI ILKOKULU

Jaunjelgavas vidusskolas skolotāji un skolēni jau daudzus gadus sekmīgi piedalās Eiropas Savienības skolu sadraudzības projektos. Šī Erasmus+ projekta ”ART-ICT-ICT-HOPE-ADVENTURE” mobilitāte notika no 10.-14. janvārim Turcijas pilsētā Antālijā, kurp devās Jaunjelgavas vidusskolas projektu koordinātore Inese Ermansone un sākumskolas skolotāja Inese Uzulniece. Kā noteicošais šajā darba vizītē bija diskusijas  par projekta sekmīgu virzību saskaņā ar projekta pieteikumu ar skolotājiem no Polijas, Spānijas un Turcijas.

Tā bija izglītojoša un iedvesmojoša vizīte uz Bedriye Bileydi Ilkokulu, kas ir sākumskola Turcijā. Šajā sākumskolā mācās apmēram 700 skolēnu. Man, kā sākumskolas skolotājai Jaunjelgavas vidusskolā, bija interesanti salīdzināt mācību saturu un  mācību procesa organizāciju ar savu skolu Jaunjelgavā. Pirmais iespaids bija pozitīvs, taču diezgan mulsinoši pārsteidzošs, jo neskatoties uz lielo skolēnu skaitu, klašu telpas ir nelielas. Tās ir ļoti piepildītas un pārpildītas. Katrā klasē mācās virs 30 skolēniem. Skolā nav garderobes, tādēļ savas vējjakas skolēni pakarina turpat klasē. Arī siltas pusdienas skolā netiek gatavotas. Skolēni uz skolu ņem vecāku sarūpētās pārtikas kastītes no mājām. Pēc mācību stundām skolēni dodas uz mājām, vai arī apmeklē papildus mācību konsultācijas, citas ārpusstundu aktivitātes nenotiek gan skolotāju trūkuma, gan finansējuma nepietiekamības dēļ. Secinu, ka mūsu bērni saņem  daudz lielāku un daudzveidīgāku atbalstu skolā. Kaut tik prastu mēs to novērtēt. Pozitīvi, protams, ka katra klase šajā sākumskolā ir aprīkota ar interaktīvo tāfeli, kas tiek izmantota ikdienas mācību darbā. Mācību procesa apguves procesā tiek izmantotas daudz dažādas interaktīvas mācību platformas. Secināju, ka daudzas no tām izmantojam arī mēs savā ikdienas mācību procesā. Liela problēma šajā turku skolā ir dažādu tautību bērnu ienākšana, kuri nezina valodu, tāpēc viņu galvenais uzdevums ir strādāt pie valodas prasmju apgūšanas, lai skolēni varētu integrēties ikdienas mācību procesā, lai sadraudzētos.

Pēc rīta darba cēlieniem šajā sākumskolā, kad vērojām mācību stundas un diskutējām par mācību procesu mūsu dažādajās valstīs pēcpusdienās mums bija iespēja apskatīt gan mūsdienīgos, gan vēsturiskos muzejus Antālijā. Lai iepazītu turku vēsturi, apmeklējām Antālijas arheoloģijas muzeju. Muzeja ēkā varēja apskatīt apmēram piecus tūkstošus eksponātu. Ļoti daudz skaistas statujas.  Patika dievu, dievību, imperatoru statujas. Ļoti patika Antālijas lielais akvārijs. Tas ir  pasaules lielākais tuneļu akvārijs. Es esmu redzējusi  akvāriju  Rīgas Zoo dārzā, tāpēc man bija interesanti tos salīdzināt. Ieejot iekšā, tumšs, bet akvāriji skaisti un lieli, ar skaistām neredzētām lielām zivīm. Ļoti patika tuneļveidīgais akvārijs, kur  haizivis peldēja pāri galvai. Tunelī kārtīgi iztaustīju stiklu un  savienojuma vietas. Mēģināju izprast, kā tāds tunelis ir izveidots, tas bija izglītojoši aizraujošs piedzīvojums. Pabijām arī Leļļu muzejā. Pie ieejas duvīm mūs sagaidīja Lācis no bērniem iemīļotās multfilmas “Maša un Lācis”, bet zālītē atpūtās Šreks. Iekšpusē patika daudzveidīgās un rūpīgi vēsturiski izveidotās senās turku skolas klases ekspozīcija, kā arī bērnu spēļu un rotaļu ekspozīciju daudzās zāles. Tās bija krāšņas, kvalitatīvi un ar mīlestību veidotas.

Apmeklējām vienu dabas veidoto apskates objektu, Antālijas brīnišķīgo Dudena ūdenskritumu, kas mūs pārsteidza ar savu krāšņumu un straujo ūdens tecējumu. Apskatījām arī Antālijas vecpilsētu jeb Kaleiči. Tā ir vieta ar senu vēsturi, kura sniedzas pat 2200 gadu senā pagātnē. Šeit ir daudz ko redzēt – senās mošejas, mīlīgas mājiņas, kuras aizved tevi citā gadsimtā, tur ir  šauras ielas, tirgus, paklāju tirgotāji, rotu meistari, senie mūri un skaistas jahtas ostā.

Dienas bija piepildītas un aizritēja ātri. Mobilitātes pēdējā dienā saņēmām sertifikātus par dalību mobilitātē un vēlāk kopīgā noslēguma pasākumā katra valsts prezentēja savas valsts deju soļus. Mēs visiem iemācījām latviešu tautas deju “Sudmaliņas”.

Šajā nedēļā pilnveidoju savas valodas prasmes. Daudz aizraujošu tikšanos un viesmīlīgu cilvēku tika sastapti brauciena laikā. Izbaudīju zemestrīci un ļoti smagu lidmašīnas nosēšanos Rīgas lidostā, sakarā vējaino laiku Latvijā. Paldies par doto iespēju piedalīties projektā.  Esmu no sirds pateicīga skolai par doto iespēju redzēt pasauli un mācīties ko jaunu ārpus skolas!

Jaunjelgavas vidusskolas skolotāja

Inese Uzulniece